..ar krāsām, cepumiem, dzijām cīņā par pavasari..

Vispirms nomainīju frizieri (savu galvu uzticu tik frizieriem vīriešiem)..un pie reizes atkal kļuvu par pilnīgu Sarkangalvīti..un tiku pie forša, asimetriska matu griezuma.. :)
Ziemas sagurums nemaz nedomāja padoties..

Tad beidzot iepūcēju tik nopietni par kaimiņu piemētāto neatkusušo zālienu, kuru sētniecei tā ar nekādi neizdodas sakopt (totāls slinkums man nezināmu iemeslu dēļ..piemēram, viņas pašas viesu Ziemassvētku naktī ar šampanieti pielaistītās trepes, viņa saņēmās izmazgāt tikai februāra sākumā..).......ka ņēmu cimdus, maisu, vilku gumijniekus un gāju sakopt to, kas man redzams pa logu, jo tiešām bija apnicis lūkoties uz izmētātām ābolu kastēm, tukšām eļļas pudelēm, un citām cūcībām..
2 pilni RIMI maisi ar virssniega drazu.... bet rezultāts ir tā vērts - vismaz patīkami pa logu palūkoties, kā sniegs pazūd no zāliena, kā sniegpulkstenītes parādās no sniega.. :)
Sagurums nedaudz atkāpās.. :)

Joprojām visus radošos spēkus paņem jaka.. (tikko pabeidzu tiktāl, ka atliek vēl tikai piedurknes sagudrot un kapuci piemontēt......saveidot aizdari būs pats mazākais darbiņš..).. nemaz nebiju iedomājusies, ka vīriešu jakas mēdz būt TIK LIELAS un DZIJIETILPĪGAS....... (bildes būs, tik jātiek pie dienas gaismas)..

Šodien realizējamo recepšu cīņā (jo kārojās taču arī ko miesai..) pirmajā vietā izrāvās mīkstie auzu-banānu-šokolādes cepumi no Anitas bloga "meklējot priekus".... (es gan nedaudz pielāgoju recepti mājas plauktu un burciņu saturam)..  sanāca gardi..

Un beidzot palika labāk.. :)
Uzradās spēks rakstīšanai un idejas rītdienai.......
pat mazītiņa domiņa par piedalīšanos Nordea maratonā..(to gan tā kārtīgi jāizdomā, kā lai iekārtojas patrenēties un pasportoties)..

kaprīzā mūza..

Šonedēļ mūsmājās parādi komandē viena trakoti kaprīza mūza, pārvalda dzijas uz dažādas adatas, tamborējamās, adāmās..turklāt ieņēmusi galvā, ka galamērķis ir vīram jaka, kura par katru cenu jāsāk no muguras daļas vidus un vertikālās svītrās apvienojot tamborēšanu un adīšanu....
........neliek mieru man ne mirkli, pat tad kad rokās nav adatas, mana galva tiek piebāzta ar idejām, ko un kā tālāk būtu jādara..rādās kā bildes, kad pusmiegā naktī baroju un midzinu meituci, kas pamodusies uz naktsmaltīti..rādās, kad iekrītu gultā, lai tiktu vismaz pie pāris jaunās māmiņas miega stundām..rādās un dīda, kas slauku grīdu, karinu drēbes vai buros pa katliem un pannām..
...centos iesākto iemūžināt, dažas bildes paspēju uztaisīt, tad fotoaparātam beidzās enerģija atvēlētā, tad nu tagad baterija barojas no tīkla labumiem, bet mūza dresē mani tālāk.. :)   būs jātaisa papildus bildes šodienas veikumam..