Tas bija mūsu pirmais mēģinājums iekarot operas sirdi.. :) vai otrādi..
Meitai patika..iespējams, ka būs kāds, kas teiks, kāpēc tad tik vēlu (jo gandrīz 4 gadi) un vēl ko tādā stilā.. BET mērķis bija radīt labu iespaidu, patīkamas izjūtas, lai rodas vēlme apmeklēt operu vēl, t.i., iekarināt āķi lūpā..un tāpēc jābūt apzinātam tam gājienam..jābūt varēšanai saprast notiekošo, utt.
Tāpēc starpbrīdī izpētījām arī, cik gan īstenībā augstu izrādi skatās II.balkonā sēdošie.. :)
(ui, dikti augstu..)
(un šī taču bija arī tēta kādreizējā darba vieta..bet šoreiz vēl visos šajos smalkumos neiedziļinājāmies, tas citām reizēm..)
Uz bērnu izrādēm nebiju bijusi, tāpēc man bija patīkams pārsteigums notiekošais zālē - ne vēsts no pēdējā laikā portālos izskanējušajiem tekstiem, ka bērni nemāk uzvesties izrāžu laikā (un ne tikai izrāžu laikā, arī koncertos, kafejnīcās, u.c., smalkās vietās) un tāpēc vispār nekur nav vedami.......var jau būt, ka mums bija trakoti paveicies un uz izrādi bija atnākuši tikai labi audzinātie un mākslā ieinteresētie bērni, viņu vecāki un/vai skolotāji (kā nekā taču brīvlaiks)..
Protams, tā bija bērnu izrāde, taču man jāsaka, ka biežāk gan esmu novērojusi, ka tieši pieaugušie neprot uzvesties teātros, koncertos, u.c. smalkās vietās.. (sākot jau ar mobilo telefonu konsekventu neizslēgšanu un tad ar nepārejošu sajūtu, ka uz pasākumu ir atnākuši nevis baudīt to, bet gan "atķeksēties", ka ir būts un redzēts, jo tā pienākas..bet par visu svarīgāks ir kafejnīcas apmeklējums vai alus glāze+grauzdiņi + koncerts..un nemitīga staigāšana...) ......
Novēroju kādu it kā sīku lietu saistībā ar prasmi uzvesties teātrī, proti, retais pieaugušais prot pieklājīgi aiziet uz savu sēdvietu garām pārējiem, kas jau ieņēmuši savas vietas (ar seju pret pārējiem izrādes apmeklētājiem), bet mazie bērni visi to darīja pareizi (varbūt tas tā dabiski viņiem sanāca)..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru