Atzīstos, atzīstos..nenoturējos un iesāku adīt sev jaku no kādu laiku atpakaļ iegādātās Noro dzijas. Pārāk liels kārdinājums tas čaukstošais maisiņš bija gan mazajai meitai, gan man..
Jā, ir bauda - adīt ar Noro..man ļoti patīk tā gaidīšanas sajūta, kas gan būs nākamais tonis un krāsa, kā tas izskatīsies..
Jau tagad zinu, ka šī nebūs pēdējā tikšanās ar Noro..
Otrai jakai šobrīd pārdomu laiks - domāju labākos variantus piedurknēm un aizdarei..prātoju par apdari..
P.S. Kamēr ķēru kadrus un rakstīju, dienas gaismu ieraudzīja vēl viens saulainais narcises zieds mūsu pavasara podiņā..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru