Kaut kur gaisā lēnītēm vējo un pamazām materializējas mans jaunais dators, jo sarunas jau par to tiek risinātas, izvēles veiktas un pirmie soļi mūsu tuvināšanās mirklim ie sperti..
Bet pagaidām joprojām izmantoju vīra labvēlību un to, ka viņam nav jādodas komandējumā komlektā ar datoru.. ar brālim aizlienētu fotoaparātu centos apgūt pērļojumu iemūžināšanas māku neierastos jeb kaujas apstākļos - mēģināju bildes iegūt improvizējot Ziemassvētku/Jaungada svinēšana un apdāvināšanās reizē..gāja raibi, vēl daudz kas jāmācās, lai izdotos vismaz parādīt bildē gatavo darbiņu tā, lai tas līdzinās oriģinālam.. :)
Šo augstākredzamo kaklarotu, kas aizceļoja uz Valmieru, vislabāk izdevies iemūžināt šādi savijušos..
Pirmoreiz dzīvē apguvu (nācās izpētīt kaudzi i-neta plašumu labāko shēmu un pamācību meklējot) šo šūšanas veidu, ko krieviski rakstošajās lapās sauc par ndebelē dūrienu, bet angliski rakstošajā pasaulē to sauc par herringbone (siļķu asakas jeb skujiņas) dūrienu..jau sen bija doma šādi iemācīties šūt, jo līdz šim biju sev iemācījusi ndebelē dūrienu tikai no 2 pērlītēm, bet paveidu un izmantoto pērlīšu skaits ir ar krietni vairāk variācijām..
Kad ieraudzīju šīs pērlītes, kas man atgādināja tumšo un balto šokolādi, man tik ļoti sakārojās kaut ko atbilstošu no tām radīt, ka nenoturējos un nopirku tās (tas bija pirms gada, pagājušos Ziemassvētkos)..un tā nu gadu tās gaidīja mūzu, iedvesmu un laiku darbiņam..
..Abi pēdējie pērļojumi jau aizceļojuši uz Daugavpili..
Tik ļoti gribas, lai diennaktī būtu vairāk stundu, jo ideju ir tik daudz, ka nespēju tās visas realizēt, pirksti netiek līdzi..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru