mazās lietas, kas iepriecina..mazos un lielos ar..

Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem, kad lielajai meitai (tobrīd vēl vienīgajai meitai) Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā bija nonākusi grāmata "Lote no Izgudrotāju ciema", mazajai suņu meitenei Lote un viņas draugiem ir izdevies uz palikšanu iekārtoties lasītāko grāmatu vidū, Lote mēdz uzrasties arī vēl dažados veidos mūsmājās (apģērbā, uz zābakiem, utt.)..Lotes dēļ notika arī meitas pirmais kino apmeklējums ("Lote un mēnessakmens noslēpums")..un šajos Ziemassvētkos vecīša maisā bija nonākusi arī filma par Loti no Izgudrotāju ciema..

Tad pēc iespējas bieži atskan lūgums tētim, lai "uzliek Lotes filmiņu"..

Bet nu jau kādu nedēļu Lotes filmiņai ir uzradusies konkurence - gan grāmatas, gan filmiņas izskatā.. Grāmatiņas nosaukums ir - "Kā lupatiņi mainījās", savukārt filmiņu sauc - "Kā lupatiņi mazgājās"..
,
Skatoties filmiņu, man uzmācās tāda nepārvarama vēlme beidzot tikt pie savas šujmašīnas, ka palēnām sāku rosīties arī šajā virzienā..
Jāatzīst, ka šī ir pēdējā laikā redzētā mīlīgākā un bērnišķīgākā bērnu filmiņa un arī grāmatiņa par četriem lupatiņu mazuļiem - Zeķīti, Lakatiņu, Cimdiņu un Spilventiņu, kuriem dažā grūtā brīdī izpalīdz lielais un gudrais kaķis..bet nu TIK JAUKAS abas.. (un katru reizi, kad Spilventiņš kāpj vannā, lielā meita tik aizrautīgi smejas..)Prieki mēdz būt ne tikai mazuļiem vien, arī lielajiem tika pa prieciņam..mans lielākais prieks pēc aizaugušo radiatoru salstošās klusēšanas un manu zobu klabēšanas, kāju salšanas ir - jā, mūsmājās ir ieradies jauns iemītnieks, kas noslēpās nišā aiz plaukta..

Trakākais jau ir tas, ka man dikti nepatīka, ka jaunākajai paaudzei pēkšņi bija jāsalst un pa grīdu nevarēja dzīvoties un rāpot mācīties, ja nav satūcīts neskaitāmās biksēs un jakās..

Un vēl......man pēc nedēļas nogales vārda dienām un jubilejām ir aristokrātiska vannas istaba..ar rožu vāzi uz palodzes.. :)