iespēja iegūt savus foto ar glītumglītu grimu..

Vienumēr esmu brīnījusies par kādas savas kolēģītes brīnumainajiem foto..šodien uzzināju to "vaininieci"..
Vairāk var uzzināt paviesojoties Katrīnas Talces blogā..vai sameklējot šo burvi iekš facebook..

http://roselouxembourg.blogspot.com/2013/11/bloga-jubileja.html

Foto tiek izmantoti ar to autores atļauju..

..šie ir klāt.. :)

Un tā vienmēr, kad steidzami nepieciešams fotoaparāts (knipsēt vajg), tā šim kaut kāda ķeza - šoreiz baterija izlādējusies..

Bet klusēt nespēju - ŠIE IR KLĀT.. :)

Kas ir ŠIE??? ŠIE ir tie smukie rožzābaki..

Vai vēl atminaties, kā tas viss sākās? 

Nu to stāstu par vīnogām, ko stāstīja Sarkanā Biete jeb kas un kā sanāca ar Dr. Martens rožzābakiem un dažādu valstu apavu izmēriem..

Tad sekoja izloze (tieši manā dzimšanas dienā un laikam jau tāpēc arī tik ļoti paveicās)..

Atvaino, mana vārdamāsa Ilze aka Sarkanā Biete, bet tā kā mūsmāju kaprīzajam un tiepīgajam bilžu darinātajam baterija tikko uzlikta lādēties, tad pirmajam lielīšanās un sajūsmas mirklim nočiepšu Tevis bildētus rožzābaku portretus..(nu lai visiem top skaidrs, kas tad ir ŠIE)..

tuvplānā

maķenīt kopbilde :)

Ja vien jūs zinātu, kā mēs tos zābakus ratiņu virsjumta bagāžniekā (tāda mūsu sporta ratiņiem nav un nekad nav bijis) mājup stiepām.. :)

Jau paspēju uzprovēt, kā ar tiem apavu izmēriem ir man..derēs..arī zeķi drīkstēšu ievilkt.. :)

Mazā meita ievērtēja arī svešzemju markas ar nopietnā vīra attēlu (papluinīja un paplucināja, pat nepaspēju ne acu pamirkšķināt)..

Bet es gaidīšu, kad baterija būs gatava darbam un saule pie debesīm, tad ..

(un kur tad vēl kādreiz zābaku kopbilde ar kādu no diviem sārtajiem mēteļiem..)

..kaimiņos, Tallinā, organiskās arhitektūras izstāde..

Varbūt kādam/kādai rodas vēlēšanās apmeklēt Tallinu un redzēt, ko noteikti interesantu.....

Izstādes “Organic Architecture - man and nature as sources of inspiration” atklāšana jau šodien, 15.02. Museum of Estonian Architecture(Ahtri 2, Tallinn), bet apskatāma tā būs līdz 24.03.2013.

Sīkāka informācija, arī par nokļūšanu līdz Igaunijas arhitektūras muzejam Tallinā, atrodama muzeja mājaslapā.

Organiskās arhitektūras principus ievēro ceļot valdorfskolas visā pasaulē..

piemēram, šī ir ēka Freie-Waldorfschule-Kiel.

Arī Starptautiskās Antroposofiskās biedrības centra ēka Geteanums Šveicē, Dornahā, celta saskaņā ar organiskās arhitektūras principiem.

pēdējā bilde ir Pirmais Geteanums, kas savulaik nodega, jo bija celts pilnībā no koka.

attēli no Vikipēdijas

Informācija par Geteanumu ir lasāma arī latviešu valodā Latvijas Antroposofiskās biedrības mājaslapā.

Pazīstamākie vārdi saistībā ar organisko arhitektūru ir Frenks Loids Raits un viņa māja virs ūdenskrituma, kas nosaukta par vietu, ko noteikti jāredz līdz savai nāves stundai.

foto no Vikipēdijas

Te vēl būs ieskats organiskajā arhitektūrā pāris izteiksmīgos foto attēlos + paskaidrojumi.

Un vēl kāda saite uz slaidiem - arhitektūras stilu prezentācija.....to atradu meklējot uzskatāmo informāciju par organisko arhitektūru....autors - www.pavelsjurs.lv

..murkšķa diena jeb ikdienas piezīmes..

attēls no e-padomi

Zinu gan, ka manī pašā totāli iztrūkst tās sadaļas, kas atbildīga par visa ieraudzītā, iedomātā, padarītā dokumentēšanu (lasi: vienmēr nofotografēšanu)..un tā nu parasti attopos, kad viss jau apēsts, ideja blograkstam - kamēr gaidu bildēšanai labvēlīgu laika sprīdi - sen šķiet izdzīvota (jo pārmalta manī neskaitāmas reizes)....eh.....nopūšos un atlieku atkal, audzējot nepadarīto darbu kaudzi (it kā jau tāpat šī pati mistiskā veidā nepiebriestu).. kā es sapņoju, ka visu puslīdz cilvēcīgi var ieķert kadrā ar telefona palīdzību..bet pagaidām tikai sapņoju par to.. :)
Ceru sevī ieaudzināt spēju noķert visus vajadzīgos kadrus, lai dzīve te top jestrāka..

Nu jau kādus pāris mēnešus visu kaut cik brīvo laiku no manis izsūc darbs (redaktora darbs), jo kopš Gerdas gada jubilejas esmu atsākusi darboties uz pusslodzi, pārsvarā mājās, bet tik un tā....
pēdējās pāris rediģējamās grāmatas ir izcilas ar to, ka nolaupa visu to laiku, ko gribētos veltīt ģimenei, sev (grāmatām, rokdarbiem, fiziskām aktivitātēm).....jo nevar jau bez atelpas tik rediģēt un rediģēt, bet ko gan lai iesāk, ja tulkotājs ir TĀ NOSLINKOJIS, ka nākas nevis rediģēt, bet gan visu pārtulkot no jauna, jo tikai katra 10 rindiņa no teksta ir kaut cik lietojama..bet grāmatai jāiznāk konkrētos termiņos..
Esmu iesākusi adīt Ingrīdai apsolīto jaku.. un gaidu iedvesmu Gerdas štātītēm..

NU tā, pačīkstēju....(mums ar draudzeni ir tāds teiciens - pačīkstēt var vienmēr..)....

Vējbakas mūsmājās arī ir oficiāli galā...un nu jau visu šo nedēļu lielā māsa dodas uz dārziņu..pirmajā dienā bija tāda jokaina sajūta, tukša māja (kā nekā bijā vairāk kā 3 nedēļas nodzīvojušās pa māju trijatā)..arī mazā meita klīda pa māju pirmajā brīdī tāda, kā apmulsusi..
Pēc vējbaku izslimošanas Ingrīda uzzīmēja pirmo ģimenes kopbildi (pati pēc savas iniciatīvas) no tik jauku, ka esmu nolēmusi to oficiāli iecelt "piesienasbildes" statusā.. (zīmējumu pacentīšos glīši atrādīt kādā no nākamajiem stāstiem)..
Kamēr bija iespēja, piedāvājām iespēju izslimot vējbakas arī citiem, jo zinu, ka ASV un Anglijā tiek rīkotas pat vējbaku ballītes, lai var izslimoties, tad nav jāuztraucas saslimt pieaugušos gados un nav jāpotējas (vai zinājāt, ka vējbaku vakcīna ir tāda, kas jārevakcinē atkārtoti ik pa 10 gadiem?)..BET visi uzrunātie atteicās, jo negribot saslimt smagi..

attēls no Vikipēdijas

Bet nu pie lietas, t.i., par murkšķu būšanu jeb kā es izbaudīju 2.lāzerprocedūru saviem Trīnes vaigiem (tādi vienmēr rozā vaigi man ir dāvana, kas palikusi no punča laikiem ar Gerdu..man ir tā laime būt jutīgas un viegli sarkstošas ādas īpašniecei jau kopš senseniem laikiem, bet nu tas Trīnes vaigu sindroms tomēr bija par traku, tāpēc nolēmu rīkoties).....pirmajā konsultācijā uzzināju, ka tās ir hormonālās izmaiņas, ar kurām nu jācenšas prātīgi sadzīvot un pieradināt savus rozā vaigus visu atlikušo mūžu..tiku pie ieteikumiem uzturam, arī pie dažiem sāpīgiem aizliegumiem (pirts, pūdētie sieri, sarkanvīns, asi ēdieni..) un aptiekā gatavojama krēma receptes, lai sagatavotu ādu lāzerprocedūrai, kas pierunātu asinsvadus "uzvesties" civilizētāk..  ak, jā un vēl sekoja silts dakteres ieteikums lāzerprocedūru labāk ieplānot piektdienas pēcpusdienā pirms tādām brīvdienām, kad nav iziešanu sabiedrībā..
..Sacīts darīts un īsi pirms jaunā gada devos uz pirmo piegājienu..atzīšos, patīkamu izjūtu procedūrā ir pamaz (nu labi, nav nemaz, ja neskaita ledus maisiņa turēšanu uz sejas īsi pēc lāzerapstrādes...zinu, ka man bija IPL procedūra (IPL (intensīvi pulsējošās gaismas) terapija jeb fototerapija ir viena no pieprasītākajām procedūrām dažādu ādas medicīnisku un estētisku problēmu novēršanā.))..biju sagatavojusies ieraudzīt vēl sarkanākus vaigus, pietūkumu, utt......beeeet todien tiku sveikā cauri..tik mājās vēl pa saldēto dārzeņu pakai uz vaigiem tajā vakarā, vairāk nomierinoša krēma..pat pietūkums, no kura baidījos, bija tāds mazītiņš un tikai sestdien..svētdien jau līdzinājos princesei ar īpaši veselīgu sejas ādas krāsu.. :)  un efekts tiešām ir paliekošs.. :)  bet pilnīgai kārtībai nepieciešamas 3-4 procedūras..
..Tiktāl viss būtu kārtībā..un tādā gluži līdzīgā noskaņojumā ierados uz 2.procedūru (starp tām jāpaiet ne mazāk kā mēnesim)..un tad nu dabūju izbaudīt, ko nozīmē zilumi un tūska pēc šādām manipulācijām.. jau pēc seansa daktere mani brīdināja, ka šoreiz būs vismaz viens zilums, tad nu drebošu sirdi turpat kabinetā ielūkojos spogulī - oho, nevis viens, bet pāris zilumi smaidīja man pretī..tos pirmajā vakarā, lai var tikt līdz mājām un veikalam pēc pārtikas (tas ir būtiski :) ) aizgrimmēja gluži glīti..jau vakarā jutu, ka šoreiz būs krietni "jautrāk", taču īstā jautrība mani gaidīja no rīta - spogulī man pretī raudzījās murkšķa un kāmja (nu tāda, kas aizbāzis ēdmaņu aiz vaigiem) krustojums, acis torīt bija viegli aiztūkušas..savus vaigus varēju ieraudzīt nemaz neielūkojoties spogulī.. :)  un cik cieti un nejūtīgi tie bija....tobrīd mani apciemoja doma, ka nekad nesapratīšu tos, kas skaistuma vārdā izlemj par labu botoksa injekcijām, jo kāda gan jēga no gluduma, ja tas ir nejūtīgs un nespējīgs uz jebkādām grimasēm..un tā ar Liotona gēla, ledus komprešu un mitrinošu krēmu palīdzību aizritēja brīvdienas, pienāca pirmdiena - nu uz pusi izkāmējušāks murkšķkāmis, bet  tik un tā..labi, ka uz darbu jādodas tikai trešdien, nodomāju sevi redzot spogulī....
Trešdien mans sejs izskatījās tiktāl normāls, ka pamatīgi piepūloties, varēja kaut cik uzskaistināt sevi ar mājās esošajiem kosmētikas līdzekļiem un doties darba gaitās zinot, ka kolēģiem ģībt nenāksies.. :)
..Tagad gaidu rītdienu, jo ir pamatotas cerības, ka pietūkums būs tikpat kā pazudis pavisam un kolēģi, kas sen nav redzēti nenodomās (kā tas bija trešdien), ka mani vaigi kļuvuši apaļāki..

Nu tā sokas cīņā par skaistumu.. (tik neļaujieties panikai un bailēm, lasot manu pieredzi, jo viss jau beidzies laimīgi)

P.S. Nākamā reize jau ieplānota (piektdienā) un dīkšos dakterītei, lai ir saudzīgāka.. :)

P.P.S. Man iekrājies daudz sakāmā par "kulturālām" lietām - teātri, operu, izstādēm..

Pārklāsim Daugavu!.....piedalāmies arī mēs???

Tikko klausījos LR1 raidījumu "Kā labāk dzīvot.." šorīt par un ap Daugavpili un Daugavpils novadu, tūrismu, aktīvo atpūtu un citiem labumiem...būs beidzot jāsaņemas un jādodas atkal ciemos pie radiem uz D-pili...

Daugavpils infocentra (http://www.visitdaugavpils.lv/) pārstāve stāstīja par dullu ideju un ieceri - viņi vēlas uzstādīt Ginesa rekordu...pārklāt Daugavu ar garu, garu "jostu", kas veidota no adītiem, tamborētiem, mezglotiem, utt. kvadrātiņiem izmēros apmēram 20x20 cm...

.... šobrīd esot gatavi jau 36 m no šīs "jostas".......BET nepieciešams, lai "jostas" garums ir vismaz 500 m.....tā esot šaurākā vieta (Daugavas loku ietvaros kaut kur ap Slutišķiem, ceru, ka mājas jandāliņā saklausīju pareizi).....

Sapratu, ka tos gatavos gabaliņus, sazinoties ar infocentru un uzzinot visu precīzāk, jānogādā viņiem.......īsti nekādus konkrētu vārdus, uzvārdus tiem, kas visu koordinē, gan nenosauca, bet viss jau tikai sākuma procesā....

(LR1 arhīva lapa šodienai, 8.02.2012.) - te varētu būt iespēja noklausīties visu raidījumu vēlreiz..

visu dienu sajūsminos..un nenoturējos..

visu laiku smukākā zaķa bilde

 jeb kā izteicās kāds mans paziņa, tagad esot skaidrs, kāpēc sievietes tiek sauktas par zaķiem.. :)

bildīte klejo facebook plašumos iekš Wild for Wildlife and Nature 

šajā saitē atrodamas fantastiskas dabas bildes, ar lielo meituci šodien pavadījām krietnu brīdi priecājoties par zvēriņiem un kukaiņiem (jo vējbakdienas, kad pie draugiem netiek nu nekādi, tiek aizpildītas čakli darbojoties ar grāmatām, zīmuļiem, krāsām un citiem labumiem)

..mūsmājās beidzot vējbakas, bet gočens tik un tā pozē..

..Nu ko, arī līdz mūsmājām tā krāsošanās liga iekš zaļā un lillā ir atnākusi gan..pagaidām gan lielākā raibule ir lielā meituce, Gerda vēl gaida savu kārtu.. :) (ceru, ka mazajai vējbakas būs vieglākā formā, jo lielulei sanāca pamatīga noslimošanās, gandrīz vieglāk būtu bijis ar krāsu rullīti norullēt punci un muguru, lai iet ātrāk tā krāsošana.. :) )

Tā nu man būs kādi pāris sirmi mati vairāk, jo tiklīdz jau tautai kļūst labāk, tā atgriežas cīņasspars un niķi ar.. :)

Gočens tomēr piekrita divreiz pozēt ar dažādām vīriešu šallēm (Ziemassvētku dāvanām vīram un manam brālim) ap kaklu..

 šalle vīram

 šalle brālim

un te daži tuvplāni vīra šallei

Šalles adot paspēlējos gan ar Noro dziju, gan ar "parasto" zeķu dziju, adīju visvienkāršakajā rakstā - rievotajā rakstā (77 valdziņi sākumā) un noraucu adatas vidū (saadot 3 valdziņus labiski ar pārcelšanu)..noraucu katrā nepāra rindā un, kad palika tikai viens valdziņš uz adatas, tad uzņēmu valdziņos vienu sāniņu kvadrātam (1 + 38 valdziņi), uzmetu trūkstošos valdziņus (38 gab.) un pucēju atkal jaunu kvadrātu šallei klāt.. un tā vismaz kādus 8 - 9 kvadrātu garumu vienai šallei, lai var labi satīties..