Tikpat kā šodien notikušu, atceros savu pirmo sastapšanos ar vecāko meitu pirms nu jau četriem gadiem..kad tikko dzimušu man Ingrīdu uzlika uz punča..es biju pārsteigta par to, cik gan samtaina un silta ir pirmā sastapšanās..un skatījos un brīnījos, kā gan ko tik mazu un perfektu vienlaikus spēj izveidot daba un Dievs - mazi mazītiņi pirkstiņi, rociņas, sejiņa......un arī pirms nepilna gada brīnījos atkal un atkal par to pašu, kad satiku savu mazo meitu..
Un nesen, pie osteopāta ejot uzzināju, ka bērnos ir vismaz 10x vairāk spēka kā pieaugušajos, ka viņi spēj dziedināt gan sevi, gan pieaugušos..tik pieaugušajiem atliek to apzināties un ļaut.. :)
Un man tiešām viss aizmirstas, kad mazas rokas apvijas ap kaklu vai kad tiek smaidīts man..
Un PALDIES Plūmītei, ka atgādināji (tā nopietnāk), ka esam ne tik mammas, bet arī sievietes..
Saulainu un jauku dienu visām mammām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru