..sapņu kurpes..

Atradu šodien kaut ko, manuprāt, fantastisku..

no šejienes Fred Flare

Jau spēju iedomāties, sajust tās uzautas savās kājās..tik skaists sapnis.. :)

..klucītis mazajam Jūlijam..

Te būs dažas bildes tam klucītim, kas šobrīd priecē, nodarbina un izklaidē mazo Jūliju..

kabatiņas, podziņas, bumbiņas

bumbieru tārpiņi (kādi krāsaini!)

un arī puikām puķes ir nepieciešamas (cik gan tai ziedlapu?)

un auto, ar ko ceļot tuvu un tālu

un koks ar zariem un lapām

un pašam savs brīnumputns

un zelta riņķis

un skaņas, un taustes brīnumi, jo ko gan visu tik sataustīt klucītim vēderā var 

un kā gan tas viss kopā skan..

..zivs valsts svētkiem..

Zivs fileja en papillote..

(recepte no "Dienas ēdieni" 02.11.2012. Nr.11 (39) 6.lpp., kur tā esot aizgūta no bloga Amateur Gourmet)

Ārkārtīgi vienkārša pagatavošana un tikpat vienkārša recepte pati, ja skatās uz sastāvdaļām..bet trakoti ātrs (cepšanas laiks 15 - 20 min) un neiedomājami gards rezultāts..

Produkti (kuru daudzums atkarīgs no ēdēju skaita):

svaigas vai saldētas zivs filejas bez asakām (labāk kāda no baltajām zivīm - menca, pikša, bute, āte, heks).....man bija saldētas pikšas filejas,

plānas citronu ripiņas (taču, ja nepatīk rūgtums, ko dod citronu miziņa, tad vajadzēs tikai citronu sulu, bet ne ripiņas),

plānas paprikas ripiņas, 

zaļās olīvas bez kauliņiem (man tobrīd to nebija un arī bija gardi tāpat),

ķirštomātiņi (var arī vienkārši tomātu šķēles),

daudz zaļumu - dilles, kinza, pētersīļi (un tos tiešām vajag daudz),

sviests,

olīveļļa,

rupjais sāls un malti melnie pipari (ja nu pašiem ir kādas vēl citas iecienītas garšvielas, izņemot Vegetu)

mags, sauss baltvīns (neminēšu kādu īpašu nosaukumu),

cepamais papīrs,

zobu bakstāmie (man tas šķita par sarežģītu, tāpēc lietoju skavotāju).

Gatavošana:

Cepamā papīra loksnē ieliek citrona ripiņas (vai arī var sākt ar paprikas šķēlītēm vai cukīni), tām virsū zivs fileju, pārkaisa sāli un piparus, bagātīgi pārber ar sagrieztiem zaļumiem, tad uzliek paprikas ripiņas un trīs kārtības sviesta piciņas, apkārt kārto ķirštomātiņu pusītes un olīvas - cik vien vēlas. pārslaka visu ar 2-3 ēd.k. baltvīna un tikpat olīveļļas.

Papīru ņem aiz abām malām un aizloka vairākas reizes, aizsprauž galvas un astes galā ar zobu bakstāmajiem, aizloka abus galus un arī aizsprauž (es visu paātrināju un aizskavoju pāris vietās). Tīstokļus liek uz cepamās plāts un cep cepeškrāsnī 190-200 grādu temperatūrā 15-20 min..

Gatavos tīstokļus neatvērtus liek uz šķīvjiem un katrs ēdējs pats ver vaļā savu brīnumtīstokli un bauda tā saturu kopā ar svaigas maizes riku)..

Tā kā mēdzu receptes variēt, tad šoreiz pievienoju cukīni ripiņas, nedaudz purava baltās daļas, kripatu ķiploka daiviņas un  iztiku bez olīvām..un vienu no tīstokļiem gatavoju ar citrona ripiņām, bet otru bez tām, tikai ar sulu..

Tā izskatījās sapakotā un sasegtā fileja..

Un tā gatavais gardums (tā mērcīte ir neiedomājami garda)..un nepieciešams vien kāda šķēle tumšās ciabatas maizes)..

Nevaru vien sagaidīt nākamo reizi.. :)

sedziņa mazai meitenei..

Šoreiz varu nosaukt divas gatavā darba vaininieces.. :)

(maza jaunkundze un ceita no ceitas pasaules)

Ceita mani sakārdināja ar šo superskaisto tamborēto motīvu:

pilno "stāstu" par šo puķaino brīnumu var lasīt un redzēt te.

Un tad piedzima maza meitenīte..

Un manas rokas pašas ķērās pie darba, tik spēju līdzi izsekot.. 

Tagad tik nedaudz jāpagaida, līdz mazā dāma apvelsies un varēs nogādāt dāvanu, vēl jāpabeidz pāris mīļdarbu, kas komplektā sedziņai dosies pie mazules..

iedvesmai..noskaņai..

Kamēr gaidu pietiekami saulainu dienu, lai varu tikt pie gluži glītām bildēm savam pēdējam mīļdarbiņam, mazuļu sedziņai, klejot mēdzu arī pa tīmekļa plašumiem un tā nu ieraudzīju šo foto:

tāds pārpasaulīgs skaistums..

bilde atrasta šeit

skudriņa Tipa ticēja?..neticēja..jeb jaka BEIDZOT ir valkājama..

Tas notika vakar - beidzot ir GATAVA jaka manam vīram, ko adīju, adīju / tamborēju, tamborēju un abus kopā un tad atkal atsevišķi.. un tad mūza aizmuka.. un iestājās kārtīga pauze, kuras laikā uztapa jaka man.. tad uznāca vasara un dakterepopeja mazajai meitai (tagad saprotu tos vecākus, kuri pikti saka, ka mūsu medicīnas sistēmas dēļ ir gatavi pārcelties uz dzīvi citur, jo citādi nesaprot un neredz iespēju, kā palīdzēt savam bērnam).. un atkal pauze visos darbos un lielo darbu nedarīšanas vēlme.. 

un tad olimpiādes laikā palīdzēju pludmales volejbolistiem tikt pie bronzas (jo tajos vakaros, kad adīju piedurknes vīra jakai, puiši vinnēja spēli, ja neadīju, tad zaudēja).. :)

Tad vienubrīd šķita, ka NEKAS NESANĀKS, jo nekas nepatika, bet kapuce uztapa it kā pati no sevis un nācās vien saņemties un pabeigt jaku, īstenojot pasūtītāja izvēlēto aizdari - pogām bija jābūt pamīšus te vienā, te otrā pusē jakas malām.. un kamēr izvēlējāmies pogas no lielā klāsta.. Vakar beidzot bija gatavs viss, tik atlika notvaicēt aizdares smalkumus un kapučmalu..

To, ka viena piedurkne būs gaiša, bet otra zaļa, sapratu, kad bija gatavs viss stāvs.. savādāk nevarēja rīkoties, jo tad, manuprāt, pazustu visa jaka kopumā, būtu tikai raibums..
Te var redzēt gandrīz pašu sākumu jakas mugurdaļai un vienai no priekšdaļām..
(saite atvērsies jaunā logā)..

Tā nu skatiet un priecājieties, kas sanāca, ja ada un tamborē vienā apģērba gabalā, turklāt te to dara ierasti horizontāli, te atkal vertikāli..

 

 Te beidzot tuvāk iespējams redzēt ciku-caku aizdari.

Man ļoti patīk, ka aizdares malai tomēr nācās izmantot raibo dziju un atsevišķas "ļipas" tapa citās krāsās.. no sākuma biju pārliecināta, ka aizdare būs dzelteni zaļa, viena mala dzeltena, otra zaļa un kopā sanāks dzeltenzaļš zig-zags.. bet labi, ka dzīve ieviesa korekcijas un dzeltenā un zaļā dzija beidzās savlaicīgi ātri, lai šim nodomam nepietiktu..

Man kopumā patika process un patika blēņoties un negaidīti mainīt sākotnējās ieceres darba gaitā, jo pēkšņi adatas pašas prasījās darīt visu citādāk..

Jaka jau šorīt "devās uz darbu", bet atvilknē pēkšņi ir daudz brīvas vietas.. :)

kultūras ziņas.. :)

Salasījos te koncertapskatus un visādas domas saistībā ar koncertbūšanām..un tad nu man šoreiz jāsaka, kā parasti pasākās mēdz teikt - arī es tur biju, ēdu, dzēru, gan lūpām tecēja mutē netika......bet ja nopietni, tad tiešām pabiju to vidū, kas piektdienā par Prāta vētras sniegumu priecājās...........baudīju arī vīra un viņa darba kolēģu pēdējo pāris mēnešu intensīvo darbiņu (koncerti un to gaismas jau netop pāris stundās, bet gan pamatīgā darbā un ilgstošās prātu vētrās līdz rodas smukumi pamatīgi...).....un līdzi dziedāju ar ...
Un vēl - esmu tā, šķiet, mazākuma vidū, kam patīk tas, ka Prāta vētra mainās, meklē un nestāv uz vietas........


Ar to vēl nebija gana nedēļas nogales kultūras programmai.. :)
Pabijām arī uz Liepājas teātra viesizrāžu izrādi "Pūt, vējiņi".....ļoti kārojās redzēt un dzirdēt Kārļa Lāča radīto mūziklu, redzēt un dzirdēt, kas un kā var būt savādāk, kā ierasts visiem zināmajā filmā..    Biju palaidusi garām, ka režisors ir Dž.Dž.Džilindžers......būtu sev aiztaupījusi daļu šoka izrādes sākumā, tāds dikti jau nu vulgārs pirmais iespaids (pamanīju, ka pēc starpbrīža pat palika vietām tukšumi) par meitām maltuvē..vai tiešām precinieku gaidīšanas dedzīgums mērāms elsošanā un kājstarpē iebāztā kleitā???..
BET neizdevās Džilim sabojāt daudzšķautņaino mūziku un scenogrāfiju (Mārtiņš Vilkārsis)...  :)
....mums abiem ļoti patika skatuve, kas reizē minimālistiska un tās pāris detaļas un būves bija tik funkcionālas un transformēties spējīgas, piemēram,  maltuves dzirnavas = galds = deju grīda = laipa.....eh....cepuri nost...
un arī Ilzes Vītoliņas radītie tērpi man patika ļoti..
..mūsu izrādē gan Baibiņa bija, manuprāt, tāda dīvaini pabāla būtne.. (žēl, ka neredzējām Aijas Andrejevas Baibiņu).......bet varbūt man pārāk pa galvu dzīvo Esmeraldas Ermales radītais tēls, kur Baibiņa man šķita, lai ar bikla, kautra, tīra domās un darbos, bet stipra sevī kā personība..

te no Liepājas teātra mājaslapas palasīties var par pašu izrādi un visiem, kas to tapinājuši..


P.S. Kaut kā pēdējā laikā ļoti maz bija sanācis pierakstīt te visu, kas noticis un piedzīvots, atrādīt to, kas paveikts, jo viss jau uz priekšu pamazām notiek, tik laika tā mazāk atliek šobrīd, jo Gerda cītīgi trenējas staigāšanā un pārvietojas gaismas ātrumā pa māju blēņas darīdama.......turklāt bija vienubrīd tāds klavieru melno taustiņu posms, pat vāks, iestājies un tad nu nolēmu, ka labāk neko nerakstīt, nekā bēdīgas lietas publicēt (bet gan jau pārdomas par notikušo apkopošu, jo varbūt kādai mammai noderēs)..........ak, jā, un Gerducei jau gads apkārt un nākas atsākt šo un to pastrādāt, rediģējot grāmatas, eh, tas ar laiku apēd, bet labi, ka varu lielākoties rosīties ar darbiņu pa māju u būt joprojām ar Gerduci špicbuku kopā......