kultūras ziņas.. :)

Salasījos te koncertapskatus un visādas domas saistībā ar koncertbūšanām..un tad nu man šoreiz jāsaka, kā parasti pasākās mēdz teikt - arī es tur biju, ēdu, dzēru, gan lūpām tecēja mutē netika......bet ja nopietni, tad tiešām pabiju to vidū, kas piektdienā par Prāta vētras sniegumu priecājās...........baudīju arī vīra un viņa darba kolēģu pēdējo pāris mēnešu intensīvo darbiņu (koncerti un to gaismas jau netop pāris stundās, bet gan pamatīgā darbā un ilgstošās prātu vētrās līdz rodas smukumi pamatīgi...).....un līdzi dziedāju ar ...
Un vēl - esmu tā, šķiet, mazākuma vidū, kam patīk tas, ka Prāta vētra mainās, meklē un nestāv uz vietas........


Ar to vēl nebija gana nedēļas nogales kultūras programmai.. :)
Pabijām arī uz Liepājas teātra viesizrāžu izrādi "Pūt, vējiņi".....ļoti kārojās redzēt un dzirdēt Kārļa Lāča radīto mūziklu, redzēt un dzirdēt, kas un kā var būt savādāk, kā ierasts visiem zināmajā filmā..    Biju palaidusi garām, ka režisors ir Dž.Dž.Džilindžers......būtu sev aiztaupījusi daļu šoka izrādes sākumā, tāds dikti jau nu vulgārs pirmais iespaids (pamanīju, ka pēc starpbrīža pat palika vietām tukšumi) par meitām maltuvē..vai tiešām precinieku gaidīšanas dedzīgums mērāms elsošanā un kājstarpē iebāztā kleitā???..
BET neizdevās Džilim sabojāt daudzšķautņaino mūziku un scenogrāfiju (Mārtiņš Vilkārsis)...  :)
....mums abiem ļoti patika skatuve, kas reizē minimālistiska un tās pāris detaļas un būves bija tik funkcionālas un transformēties spējīgas, piemēram,  maltuves dzirnavas = galds = deju grīda = laipa.....eh....cepuri nost...
un arī Ilzes Vītoliņas radītie tērpi man patika ļoti..
..mūsu izrādē gan Baibiņa bija, manuprāt, tāda dīvaini pabāla būtne.. (žēl, ka neredzējām Aijas Andrejevas Baibiņu).......bet varbūt man pārāk pa galvu dzīvo Esmeraldas Ermales radītais tēls, kur Baibiņa man šķita, lai ar bikla, kautra, tīra domās un darbos, bet stipra sevī kā personība..

te no Liepājas teātra mājaslapas palasīties var par pašu izrādi un visiem, kas to tapinājuši..


P.S. Kaut kā pēdējā laikā ļoti maz bija sanācis pierakstīt te visu, kas noticis un piedzīvots, atrādīt to, kas paveikts, jo viss jau uz priekšu pamazām notiek, tik laika tā mazāk atliek šobrīd, jo Gerda cītīgi trenējas staigāšanā un pārvietojas gaismas ātrumā pa māju blēņas darīdama.......turklāt bija vienubrīd tāds klavieru melno taustiņu posms, pat vāks, iestājies un tad nu nolēmu, ka labāk neko nerakstīt, nekā bēdīgas lietas publicēt (bet gan jau pārdomas par notikušo apkopošu, jo varbūt kādai mammai noderēs)..........ak, jā, un Gerducei jau gads apkārt un nākas atsākt šo un to pastrādāt, rediģējot grāmatas, eh, tas ar laiku apēd, bet labi, ka varu lielākoties rosīties ar darbiņu pa māju u būt joprojām ar Gerduci špicbuku kopā......