darbīgā šodiena..

Šodien tika tik daudz padarīts praktiski ar papīra, līmlentes, adatu un diegu/dziju palīdzību, ka neatlika laika foto un rakstu darbiem..paspēju vien šo un to papētīt plašajā bloglandijā..un mans šodienas favorītvideo smaidam un iedvesmai atradās šeit resweater blogā......un izskatās šādi:

Šodien, dodoties pēc lielās meitas un bērnu dārzu, pa ceļam ieklīdu divās dziju bodēs, jo šķita, ka atvilknēs, grozos un citās glabātuvēs ir par maz dziju, lai uztapinātu pēdējā laika ieceres..tad nu iekritu pamatīgi.. :)
(ceru kādā brīdī atrādīt pamazām savus guvumus)..
Man no tiesas ir žēl, ka man pieejamas tikai divas rokas, citādi viss taptu krietni ātrāk.. :)

P.S. Vakar ar ceptu ābolu un putukrējuma desertu atzīmējām mazās māšeles 7 mēnešu jubileju.. (jau tik liela mazā meituce..šoreiz šķiet, ka laiks skrien ātrāk nekā pirms trīs gadiem)..

apņemšanās sev..

Kā jau pirms pāris dienām teicu, uzrakstīšu šeit skaļi tuvākos darāmos darbus, lai nebūtu atkāpšanās ceļa iespējas un vairs neuzdrošināties stiept tos kā kaķi aiz astes..
Tātad apņemos katru dienu pa drusciņai tapināt tālāk:

1) savu sen aizsākto rakstu darbu, kam bija jābūt "gatavam jau vakar"..
2) šo te brīvajā tehnikā darināmo kaklarotu

3) tamborējumu, kam daļa sagatavoto dziju redzamas iepriekšējā ierakstā..acu priekšā redzu jaku vīram..

vēl tikai jāsagatavo visas dzijas (jāsatin) jāvizualizē līdz galam ideja, jāuzmet uz papīra skice tam, ko redzu..un tad - pie darba..varēšu darīt darbiņu uz grīdas, t.i., līmenī, kur šobrīd mani vislabrātāk redz un jūt mazā meituce, jo mācās palēnām pārvietošanās mākslu..

mazām meitenēm..(nu der jau arī puikām ;) )

Šis ir mans pēdējais lielākais tambordarbs, kas tapa par godu mazākajai meitucei..aizsāku to pēdējās punča nedēļās, kad bijām pārvākušies uz jauno mitekli un tik ļoti niezēja nagi kādam lielākam darbiņam un bija sajūta, ka kalnus var gāzt..man nepatīk izteikti rozā vai zilas drēbes (kā modīgi tērpt atbilstoši dzimumam), tāpēc mūsmājās pēc iespējas meitucēm tērpi ir dažādās krāsās..sedziņa tiek ļoti mīļota un bieži lietota.. :)

Tagad esmu kāda lielizmēra darba sajūtās un tāpēc piemērotas dzijas pašas kāpj laukā no atvilknēm, groziem un prasās likt lietā..

..atzīstos - es tur vakar biju.. :))

Tātad - mans ilgi gaidītais notikums bija, domāju, ka gada ugunīgākais, karstākais, pirotehniskākais, provocējošākais, perfekti nostrādātākais (jo citādāk nav iespējams palikt pie labas veselības) un noteikti vāciskākais KONCERTS  un ŠOVS Arēnā Rīga....jā, jā........es vakar biju uz RAMMSTEIN konci.. :)

Un man patika..(patika arī 2010.gada koncerts, kuru gandrīz izjauca ūdensvada avārija)..
Man patīk tas vēriens, ar kādu tiek rīkoti Rammstein koncerti, bilde, ko redzu, tēli, stāsts....(smejos, ka esmu izlutinājusies un kļuvusi piekasīga tajā, ko redzu uz skatuves, jo kā nekā esmu gaismu mākslinieka sieva un arī gaismotāja māsa :) )
Šogad grupa uz skatuves ieradās no skatītāju puses - arēnas vidū pie gaismotājiem uzkāpjot uz tiltiņa, kas nolaidās, koncertam sākoties, no arēnas griestiem..
Un ja vēl saprot vācu valodu (un to es saprotu)..tad var saklausīt gana tiešas un nepatīkamas lietas un redzējumus par mūsdienām un cilvēkiem..jo teksti ir labā valodā..ne velti tos vācu valodas stundās izmantojot Rīgas Doma kora skolā šogad tur tapuši arī Rammstein dziesmu aranžējumi klasiskā manierē..šos koncertus varēja baudīt pāris nedēļu pirms lielā koncerta Arēnā.. arī vakar izskanēja pirms pašas grupas uzstāšanās divi aranžētie gabali.. :)
Te Doma kora skolas variants..dziesma OHNE DICH (Bez Tevis)..

Un te paši RAMMSTEIN ar video gabalam SONNE (Saule) (ar šo dziesmu sākās koncerts pēc gājiena pār tiltiņu)..
Esot bijusi domāta kā himna bokserim Kļičo..

Man gan viena no mīļākajām, arī teksta ziņā ir nākamā dziesma ICH WILL..(Es gribu)..(tā šoreiz skanēja piedevās)..

Un tad šreiz pēdējais groteskais melnā humora patiesības gabaliņš KEINE LUST.. (Nav vēlēšanās..negribu..)

Bet nu pietiks šai reizei smagās mūzikas - gan tekstu, gan skanējuma ziņā.. :)
P.S. Neesiet sašutuši, jo - par gaumi taču nestrīdās.. ;)

..intrigai.. :)

....tuvojas rītdiena..
diena, kuru gaidu jau kopš (šķiet, kopš pagājušā pavasara)..kopš dienas, kad kļuva zināms datums.......
..vēl ar punci šis datums tika pieteikts vecmammītei, kā pirmais vakars, kad būs pirmoreiz jānočučina vakarā abas mazmeitas..(tobrīd gan vēl par mazās māšeles dzimumu nebija ne jausmas, jo to apzināti nevēlējāmies uzzināt)........turēšu īkšķus, lai manai mammai izdodas abas mazās viltnieces aizčučināt, nu vismaz vienu no abām....
....tātad - gaidām rītdienu.......dikti, dikti gaidām rītdienu...... ;)

..mans jaunais ceļabiedrs.. :) + aizkavējies svētdienas kadrs.. 5.02.

..Beidzot, beidzot.. :)
Šo ziņu rakstu ar sava jaunā datora līdzdalību.. Jaunais ceļabiedrs..
Es pat teiktu, ka "vēsais džeks", jo šim nesakarst klaviatūra..un pretstatā vecajam datoram, baterijas darbības laiks ir veselas 5h, kas līdz šim man šķita nereāla pasaka..
Līdz ar šo svinīgo notikumu beidzot varēšu ar pilnu sparu ķerties pie saviem atliktajiem rakstu darbiem..parādīt šo to jau kādu laiku paveikto, kas mīņājās rindā uz atrādīšanos....un vispār - milzu paldies vīram par sava datora aizlienēšanu man dzīves nestundā, bet savs ir savs un pa savu dobi rušināties ir daudzkārt patīkamāk..:)

Šodiena vispār rādās gana priecīgākās noskaņās, jo šķiet, ka uz slimnīcu mazajai māšelei nebūs jādodas, tikko bija dakterīte atnākusi..esot šābrīža ceļojošais viens no riebīgākajiem vīrusiem (riebīgs bez gala, pati izbaudīju) un meitucei stiprāk ticis nekā man, jo pirms nedēļas bija pote kompleksā..
Turpināsim saudzējošo režīmu ar zālēm, tējām, deguna pilieniem (Protargols = satur sudrabu un tiek taisīts aptiekās).. un galvenais, ka BŪSIM MĀJĀS, jo mājās pat sienas palīdz.. :)
Meituce jau pamazām sāk izskatīties pēc ierastā mazuļa - smaidīga, pļāpīga, rosīga.. :)

kino ziņas..

Kad ir pilnīga sajūta, ka atrodies lazaretē un vienīgā kvēlākā vēlēšanās būtu saritināties zem segas un gulēt, gulēt un, lai neviens netraucē, bet skarbā īstenība ievieš savas korekcijas (jo mammas taču NEKAD neslimo.. :) )..
tad atliek pasapņot par mīļākajām filmām, grāmatām, u.c., sirdi veldzējošām lietām..domas par tām pat palīdz justies labāk..
Šoreiz par filmām, kas man īpašo listē atrodas..
Visu laiku mīļākā filma kopš 2010.gada vasaras ir INCEPTION..(latviski to tulkoja, kā PIRMSĀKUMS)..
Skatījos to kā apburta un mans prāts strādājā lieldatora ātrumā, lai spētu visam izsekot līdzi..piedziedāju pilnas ausis arī kolēgītei un aizstiepu arī viņu noskatīties filmu (pati gāju jau otru reizi..otrreiz pamanīju daudz tādu būtisko krikumu, kas man iepaticinājo filmu vēl vairāk), jo vīru uz kino otrreiz noskatīties šo filmu man neizdevās, lai kā viņam kārojās, jo brīvdienas viņa darbā uz  vienas rokas pirkstiem saskaitāmas..

Un ne jau tāpēc esmu gatava šo filmu skatīties vēl un vēl, ka tur bija Leonardo di Kaprio, bet gan tāpēc, ka tā ir par cilvēka prāta nebeidzamajām dzīlēm un slepenajiem nostūriem, par kuriem pat baidāmies domāt..

Ir vēl kāda filma, kas uz mani atstāja citādu iespaidu, kā to mēdz vairums filmu..noskatījos šo filmu un nenormālā ātrumā izrāvu cauri divas atlikušās grāmatas no triloģijas MILLENIUM..jā, jā es runāju par filmu "Meitene ar pūķa tetovējumu"....tikai.....sākums, kas iecirta āķi manā lūpā bija zviedru uzņemtā filma ar šādu nosaukumu pēc pirmās MILLENIUM sērijas grāmatas motīviem....abi toreiz bijā pārsteigti, kā ar tik maz izteiksmes līdzekļiem, aktierspēli, klusinātu muzikālo fonu, tumšu kadru, askētisku bildi ekrānā un TIKAI 3 šāvieniem (nereāli Holivudai) izdevies uzņemt pilnīgāko krimināltrilleri - vienā elpas vilcienā.....

Tāpēc gluži saprotama bija mana vēlme redzēt, ko no tā visa būs sabrūvējis Deivids Finčers no Holivudas..man bija cerības, ka varētu būt gluži nesabojāts variants, jo arī citas Finčers filmas man ir šķitušas tā vērtas, lai noskatītos atkārtoti, nu, piemēram, "Septiņi", "Cīņas klubs", ...
Tā nu pirms nepilnām divām nedēļām ar jubilāres tiesībām izvēlējos pāris stundas no savas dzimšanas dienas pavadīt divatā ar vīru + kino.....eh, sen nebija bijusi tāda izdevība......un kopš mazās meitas piedzimšanas šī bija pirmā lielākā izraušanās ārpus mājas divatā.. :)

Man patika ar kādu pietāti pret jau esošo grāmatas versiju un ar kādu rūpīgumu pret detaļām bija tapusi šī filma...lai gan jāatzīst, ka zviedru filmas versija man tomēr šķita krietni iespaidīgāka..
(Esot sācies pat tāds kā Līsbetes Salanderes kults un tāpēc "H&M" veikalos tapusi esot pat speciāla Līsbetes Salanderes stila apģērbu līnija..)