..ciemiņus gaida dāvanas gatavojot..

       Gaidu viesos (nu mūsmājās tāds kā prātīgi sabalansēto raudzību laiks lēnītēm ieskanās) savu kora laiku blakussēdētāju, mazās Rasas mammu (pareizi jau būtu jāsaka, lielās Rasas, jo šai Rasai ir gads vairāk kā manai mazajai Gerdai Rasai) un nolēmu mazo dāmu iepriecināt..tad nu paralēli manai valdorflellei uztapa arī tamborēti labumi, no kuriem viens izskatās apmēram šādi..

 Mana lielā meita to nosauca par puķi, bet šujot domāju par taureņiem.. :)

Te Rasa varēs pastumdīt bumbiņas visvisādos virzienos, kā nu mazā sirds kāros rīkoties..

 Daža laba poga, podziņa un kāda  kabatiņa, kur paslēpties..

 Burtiņi un pogu cilpiņas..lai dzīvē tās pogas vieglāk pievārēt.. :)

Bizmāre ar maziem mezgliņiem kāju galiņos (pēdiņas).. lai pirkstiņiem atkal darbiņš..
Žēl, ka nav iespējams pievienot arī  skaņu, jo iekšienē "dzīvojas" gan zvaniņi, gan dažādi skanošas un dažādu izmēru un lielumu bumbiņas, gan grabuļa "sirsniņa", gan čaukstulis, gan mīksta vilniņa.. un tas viss mazajiem pirkstiņiem, ko taustīt un brīnīties, gan austiņām, ko klausīties, gan actiņām, ko skatīties..

Jāsaka, ka aizsākās tas viss jau krietni sen, vismaz pirms 3 gadiem, kad piedzima vecākā meita un es beidzot sāku personīgajā mājā īstenot visas tās idejas, kas rosījās galvā, kamēr mācījos un darbojos skolas telpās....un ja vēl ir draudzene fizioterapeite, kas piebaksta sānā un saka - vajag taču to, ko tu stāsti, arī taustāmu padarīt.. :)

..tā tas pamazām notiek..

Vispirms ir iespējams redzēt, kā mēdz izskatīties lelles, ja tās darina tie, kam jau roka "iesista".
Bet pats darbiņš sākas šādi - ar roku un kāju sašūšanu..

Mīkstu miesaskrāsas trikotāžas auduma gabalu (man tika jau piegriezti pēc "pareizajiem" izmēriem) pārloka un nošuj vīles mašīndūrienā gar abām malām un ieapaļu galu rokai/kājai, kas nu katrai būs - plauksta vai pēda..

Tā būtu jābūt pusceļā gatavai rokai/kājai.. šai detaļai vēl pienākas gar vienu no malām (gar vaļējo malu) nošūt arī pārmalu dūrienu, t.i., apmētināt, lai vīles abās malās ir vienādi izturīgas..

Tālāk tās abas tiek piepildītas ar plucinātu vilniņu, ļoti blīvi un cenšoties, lai pildījums ir viengabalains, nevis ar "celulītu".. Pagaidām esmu tikusi galā ar kāju sašūšanu, top rokas.. Pildīšanas darbus vēl neesmu sākusi..

..top mana pirmā Valdorflelle..

Beidzot saņēmos šim darinājumam, jāsaka gan, ka darīšu to šoreiz ne nu gluži no pavisam personīgās izvēles, jo lelle top, kā vecāku dāvana mazuļiem Ziemassvētkos. Tā kā zināmu iemeslu dēļ uz vecāku sapulcēm, kur notiek kolektīva leļļu darināšana, īsti pilnā apjomā netieku, tad visus darbus daru neklātienē, t.i., mājās pēc dotajām instrukcijām. Pagaidām esmu tikusi galā ar lelles roku auduma sašūšanu, tad sekos līdzīgs darbiņš ar lelles kājām, turklāt, man ir pamatotas aizdomas, ka nāksies apgūt, kā ievietot šeit foto, lai nebūtu tikai tukša runāšana.
Interesanti, ka lai gan skolā darbojos arī kā rokdarbu skolotāja, līdz leļļu darināšanai ar savu audzināmo klasi netikām, jo "paspēju" aiziet dekrēta atvaļinājumā. Grūtākais visā darināšanā ir lelles galva, tā pareizi jāpārsien, lai izveidotos sejiņa.