otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis

mana loma komandā..testu izpildīju..

Salasījos SandrasSpu blogā..izpildīto testu un nespēju noturēties..

rezultāts - komandas dvēsele..
Основные задачи — обеспечение комфортного психологического климата в коллективе.
 скрыть

testu skatīt šeit: drimtim testi..

otrdiena, 2012. gada 3. aprīlis

..visām mammām blogotājām..

Mīļās mammas blogotājas, vai jūs jau aizsūtījāt e-pastus bērnu žūrijas atbalstam..???????

Man nav mazsvarīgi, lai manas meitas būtu draugos ar grāmatām, man nav mazsvarīgi, vai citi bērni Latvijā ir draugos ar grāmatām..es negribētu dzīvot pasaulē, kur bērniem ir svešas grāmatas un tā brīnumainā pasaule, kas atklājas katram, kas prot lasīt, katram, kas ir iemācījies būt grāmatu draugs..tāpēc es šoreiz nespēju un arī nevaru palikt malā un neko nedarot noraudzīties, kā bērniem tiek atņemta iespēja iemācīties mīlēt grāmatas, draudzēties ar grāmatām, atņemta iespēja iemācīties lasīt grāmatas..

Tālāk lasāmo tekstu ieguvu pērļu mammas un dūlas Katrīnas Puriņas blogā ..


"Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība aicina lielus un mazus lasītājus un grāmatu mīļotājus uz E-pastu karu, tādējādi protestējot pret to, ka valsts nav piešķīrusi nekādu finansējumu lasīšanas veicināšanas programmai Bērnu un jauniešu žūrija." 

Sākot ar 2.aprīli, kas ir Starptautiskā bērnu grāmatu diena, akcijas organizatori aicina ikvienu pievienoties e-pastu karam, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja lasīt jaunas un aktuālas grāmatas bez maksas vietējā bibliotēkā.

Ikviens aicināts sūtīt ziņu "Es gribu lasīt!"/ "Es gribu, lai bērniem būtu iespēja lasīt!" uz valsts iestāžu e-pastiem:

info@president.lv
vk@mk.gov.lv
pasts@km.gov.lv
izglitibas.kulturas.komisija@saeima.lv
tiesibsargs@tiesibsargs.lv
kkf@kkf.lv
pasts@izm.gov.lv
neplpadome@neplpadome.lv
lps@lps.lv
lm@lm.gov.lv
pasts@fm.gov.lv

28.martā akcijas organizatori nosūtīja valsts iestādem arī atklātu vēstuli "Par atbalstu bērnu literatūras attīstībai, izplatībai un lasīšanas veicināšanai".



Atklāta vēstule

Latvijas Valsts prezidentam
LR Ministru prezidentam
LR Kultūras ministrijai
LR Finanšu ministrijai
LR Izglītības un zinātnes ministrijai
LR Labklājības ministrijai
LR Tiesībsargam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Valsts Kultūrkapitāla fondam
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
Latvijas Pašvaldību savienībai

Par atbalstu bērnu literatūras attīstībai, izplatībai un lasīšanas veicināšanai

Nedrīkst pārtraukt finansēt no valsts līdzekļiem lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija", jo tā ir ilgtermiņa investīcija sabiedrības konkurētspējas un intelektuālās kapacitātes attīstīšanai. Finansēt lasīšanas veicināšanu pašlaik ir vitāli svarīgi, bibliotēkām trūkst līdzekļu jaunu grāmatu iegādei. Kopīga lasīšana pozitīvi ietekmē sabiedrību integrācijas virzienā un mazina sociālo spriedzi. Būtu svarīgi daudz plašāk attīstīt lasīšanas veicināšanas programmu latviešu diasporas centros pasaulē un minoritāšu skolās Latvijā, tādā veidā jēgpilni īstenojot sabiedrības integrācijas politiku.

Kopš 2001.gada, kad Latvijā tika izstrādāta un īstenota programma "Bērnu žūrija", kas mērķtiecīgi konsolidēja valsts un pašvaldību līdzekļus lasīšanas veicināšanā, valstī bija vērojams būtisks uzlabojums bērnu lasītprasmes apguvē un bērnu literatūras attīstībā. Valsts finansējums pieauga laikposmā no 2002. gada, kad "Bērnu žūrija" kļuva par valsts mērķprogrammu, līdz 2007. gadam, kad lasīšanas veicināšanai VKKF atvēlēja 100 tūkstošus latu. Par aktīviem lasītājiem ik gadus iesaistījās 15–17 tūkstoši bērnu Latvijā un 14 latviešu diasporas centros pasaulē. Labāko, lasītprieku veicinošo grāmatu izplatība tika nodrošināta gandrīz 600 bibliotēkās un latviešu centros pasaulē. Turpmākajos gados finansējums strauji samazinājās un līdz ar to būtiski saruka arī pašvaldību līdzfinansējums, jo valsts līdzekļu 1 latam tradicionāli pievienojās vietējais finansējums 2 latu apjomā.

Pateicoties LNB Atbalsta biedrībai, tika radīts labdarības projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa", lai vāktu ziedojumus bērnu grāmatām un palīdzētu notikt "Bērnu un jauniešu žūrijai". Jau vairākus gadus ziedot iespējams portālā www.ziedot.lv, par labdarības projekta vēstniekiem kļuvuši daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. 2011. gadā LNB Atbalsta biedrība ziedojumos piesaistījusi 15 000 latu. Taču lasīšanas motivācija ir valstiska atbildība un to nevar nodrošināt tikai ar ziedojumu palīdzību. Situācija ir turpinājusi regresēt, līdz 2012. gada VKKF 1. konkursā projektam "Bērnu un jauniešu žūrija" netika piešķirti nekādi līdzekļi un 2012. gada 2. marta VKKF vēstulē Nr.2012-1-LIT043-1 tika norādīts, ka "projekts ir mazāk prioritārs iesniegto projektu kontekstā", kaut gan sabiedrības, bibliotekāru un skolotāju, kā arī 13 tūkstošu bērnu un jauniešu viedoklis ir diametrāli pretējs.

Paužam neizpratni par šo situāciju, jo ir bezatbildīgi apturēta 11 gadus plaši attīstīta iniciatīva, neparedzot alternatīvu risinājumu lasīšanas veicināšanas finansēšanai valstiskā mērogā un bērnu literatūras izplatības nodrošināšanai, šādi izmantojot bērnus finanšu problēmu seku novēršanai.

Lasīšanas veicināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, finansējumam ir jānāk kā mērķdotācijai no valsts, apvienojot izglītības, kultūras un labklājības jomas spēkus kopējam mērķim – lasītprasmei, kas savukārt pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti, intelekta pilnveides iespējas un nodrošina jaunās paaudzes konkurētspēju. Saskatām, ka Pārresoru koordinācijas centram šeit varētu būt būtisks ieguldījums, nosakot lasīšanas veicināšanas programmas par valstisku prioritāti Nacionālajā attīstības plānā (NAP 2014–2020), kā arī beidzot pārvarot resoru barjeras, kas visus šos gadus ir traucējušas īstenot pilnvērtīgu rīcībpolitiku lasīšanas veicināšanā, ko vienlīdz atbalstītu visas ministrijas, kuru kompetencē ir konkurētspēja, kultūra un izglītība.

ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi, ka neprasmīgu lasītāju īpastvars līdz 2020. gadam samazināms no 20% uz mazāk kā 15%. Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kuriem ir zemi sasniegumi lasīšanā. Igaunijā šādu skolēnu ir 13,3%. Lai saglabātu Bērnu žūrijas sasniegtos rezultātus lasītprieka veicināšanā un pozitīvo ietekmi uz grāmatniecības procesiem, kā arī bibliotēku sadarbību valstī, vēlamies vērsties pie politikas veidotājiem un LR Tiesībsarga ar iniciatīvu novērst ANO Konvencijas par bērna tiesībām pārkāpumu, kur 17. panta c) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis apņemas "stimulēt bērnu literatūras izdošanu un izplatīšanu". Tāpat aicinām novērst netaisnību, kas ir radusies, nepiešķirot "Bērnu un jauniešu žūrijai" finansējumu, jo šādi tiek pārkāpta bērnu tiesību pamatnostādne – katru jautājumu, kas skar bērnus, risināt no bērnu interešu viedokļa. Aktuālam bērnu literatūras krājumam jābūt pieejamam arī skolu bibliotēkās, jo liela daļa bērnu līdz publiskajai bibliotēkai vispār nenonāk, tātad – grāmatai jābūt tur, kur bērns pēc tās vaicā. Izglītības un zinātnes ministrijas pienākums ir risināt šo gadiem samilzušo problēmu.

Programma "Bērnu un jauniešu žūrija" ir apliecinājusi savu pozitīvo ietekmi uz lasītprasmi un komunikācijas vērtībām. Arī projekts "Grāmatu starts", kas domāts pirmsskolas vecuma bērnu, jauno ģimeņu iesaistīšanai grāmatu lasīšanā un bibliotēku pakalpojumu izmantošanā (darbojās 2007/2008.gadā 214 bibliotēkās), un arī nav ticis atbalstīts VKKF 2010. gada un 2012. gada projektu konkursos, vistiešākajā veidā nodrošina latviešu valodas nostiprināšanos un literatūras pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam jau no mazotnes. "Grāmatu starts" būtu pelnījis Labklājības ministrijas ievērību ar to, ka tas sekmē pirmsskolas vecuma bērniem piemērotas vides iekārtošanu publiskajās bibliotēkās un tādu materiālu pieejamību bibliotēkās, kuru "mērķis ir sekmēt bērna sociālo, garīgo un morālo labklājību, kā arī veselīgu fizisko un psihisko attīstību", kas arī ir noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām.

Mēs vēršamies arī pie Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, jo uzskatām, ka plašsaziņas līdzekļos nepietiekami tiek atspoguļota lasīšanas tradīciju kopšana, viedoklis par bērnu grāmatām, rakstnieku un ilustratoru intervijas, visiem pieejamu bibliotēku projektu un programmu saturs.

Lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu un jauniešu žūrija ", kas nodrošināja vērtīgāko bērnu grāmatu pieejamību plašā bibliotēku tīklā, uzturēja spēkā vienlīdzīgu iespēju principu, jo arī trūcīgās pašvaldībās jaunajiem lasītājiem katru gadu bija pieejama vismaz 20–24 labāko grāmatu kolekcija. Šī programma sniedza atbalstu ne vien izdevējiem, bet arī rakstniekiem un ilustratoriem publiskā patapinājuma veidā, nodrošinot nozares dzīvotspēju un kultūras patēriņa ķēdi radīšana (rakstnieks, mākslinieks) – ražošana (grāmatu izdošanas process) – izplatība (bibliotēku un skolu tīkls) – patēriņš (domājošs lasītājs, lasīšanas tradīcija).

Aicinām atbildēt uz jautājumu, kāpēc ir pārtraukts finansējums lasīšanas veicināšanas programmai; nodrošināt finanšu līdzekļus programmas darbībai ilgtermiņā, atbalstīt regulāru publicitātes kampaņu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos lasīšanas tradīciju nostiprināšanai sabiedrībā.

Silvija Tretjakova, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" koordinatore
Undīne Būde, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja
Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja
Vija Kilbloka, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja
Aija Janbicka, Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja
Jānis Jurkāns, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centra direktors
Jānis Leja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Inita Bertmane, Latvijas skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Sandra Kalniņa, Latvijas Lasīšanas asociācijas prezidente
Ilze Stikāne, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente

Projekta "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa" vēstnieki:

Aurēlija Annužīte-Lauciņa
Inese Zandere
Dāvis Auškāps
Pauls Raudseps
Indra Sproģe
Ilze Dobele
Evelīna Strazdiņa
Gatis Rozenfelds
Elīna Bīviņa
Toms Auškāps
Kārlis Kazāks
Lienīte Osipova
Lauris Aleksejevs


Orģinālteksts atrodams mājas lapās www.lnb.lv un www.gaisma.lv.

ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

..atradumi bildēs..

Šodien vienkārši priecājos par dažiem atradumiem..silda sirdi, priecē acis un sabužina iedvesmu jauniem darbiem un turpināt iesāktos..
eh, ideju pilna galva, bet rokas netiek līdzi..

Dalos priekā..

Galvā rosās arī idejas rakstāmajiem tekstiem, bet pagaidām tam visam atliek TIK maz laika, ka..jāpārplāno ikdiena, bet kamēr mūsējais tētītis pa Eiropu komandējas, nekādi plāni nepalīdzēs gan..

trešdiena, 2012. gada 28. marts

Kaleidoscope

Kaleidoscope   jāklikšķina uz šī vārda, lai redzētu brīnumus..

Paganījos pie Ineses jaunajās pavasarīgajās ūdens bildēs palūkoties un atradu nedaudz tālāk ko tik ļoti aizraujošu, kas patīk man pašai - kaleidoskopu..
Esmu laikam kaleidoskopu fanāte..un esmu apsēsta ar domu iedabūt kādu īpaši jauku eksemplāru pāri mūsmāju slieksnim, jo man šķiet īpaši vajadzīgi parādīt meitām kaleidoskopa burvību..

svētdiena, 2012. gada 25. marts

..rietumu frontē bez pārmaiņām jeb mammas stāžs jau 4 gadi..

Noro tas ir aizraujoši.. jakai muguras daļa jau gatava.. top priekšpuses gabali.. joprojām ir interesanti sekot krāsu nianšu izmaiņām.. 
Kopš piektdienas mans mammas stāžs ir jau 4 gadi jeb lielajai meitucei bija 4 dzimšanas dieniņa.. Ar lielu svinēšanu vēl pagaidām neaizrāvāmies, jo tētis joprojām komandējumā, tāpēc lielāku viesu pulks ir aicināts pāris nedēļu vēlāk..
Man ļoti patīk dzimšanas dienas atzīmēšana meitas dārziņā..jo īpašās jubilāra pasakas uzklausīšana tiek gaidīta nu īpaši..tad vēl kopīga jubilejas kūkas gatavošana, dzimšanas dienas zīmējumu albuma izveidošana (katrs no bērniem zīmē tajā dienā jubilāram zīmējumu un visus sasien kopā grāmatiņā)..un audzīšu pašgatavota mīļmanta.. mīļkaķis netiek izlaists no  rokām..
(fotografēties gan šim nav laika, jāmīļojas ar saimnieci)..

Vēl viena no dāvanām tiek lietota katru dienu, jo vismaz vienu reizi dienā jānoskatās:

Līdz ar četrgadniecību meitai jauna frizūru mode iesākusies - pēkšņi iepatikušās matu gumijas, lentas, bizes un astes..
Jo vairāk bižeļu, jo labāk.. :)

Mēs abas ar mazo meituci sacenšamies - kurai pirmajai izaugs zobs (neticēsiet, bet tikai tagad otrais no četriem iespējamajiem gudrības zobiem ir nolēmis izaugt) - mans gudrības zobs vai Gerdas pirmais zobelītis..

Visas trīs ļoti gaidām tēti mājās no komandējuma..

otrdiena, 2012. gada 20. marts

.sačivini pavasari..

Pēdējā laika jaukākā izklaide - sačivini pavasari (iekš draugiem.lv)

Man bija minēšanas prieki pāris stundām..izrādās, ka nav nemaz tik traki..šo un to no putnu dziesmām pat atpazīstu..arī mazā meita brīžam dziedāja līdzi..
Jauki tas, ka par katru no atminētajiem putniem var uzzināt arī nedaudz vairāk..un dziesmu klausīties atkal un atkal..un tad doties mežā, pļavā, pat pilsētā parkā vai pie mājas savas, turēt ausis vaļā un mēģināt atpazīt..

pirmdiena, 2012. gada 19. marts

..nodzīvot dienu citādāk = jāiemācās mīlēt eņģeļus.. :)

Šodien atradu, ka ne tikai pai! savā blogā raksta par mēģinājumu (veiksmīgu mēģinājumu) nodzīvot dienu citādāk..
Par to domā arī citi ļauži..un droši vien tā ir kāda slepenā zīme, ka arī man būtu laiks izrauties no ierastības siltās migas, kāda reizēm piemeklē, kad dzīvojas māmiņatvaļinājumā pa māju un rosās mierīgākā (nosacīti) un ierastākā vidē, kā pārējie trakoti darbīgie un aizņemtie tautieši, kas katru dienu uz darbu dodas..

Te lūk citātiņš no neierasti DELFIEM mierīga un filosofiski prātīga rakstiņa..Mūsdienu cilvēka gavēnis..
Gatis Līdums (teoloģijas zinātņu doktors un praktizējošs psihoterapeits): Atsaucoties uz senu angļu sakāmvārdu, cilvēkiem velns, kuru viņi pazīst, ir mīļāks par eņģeli, kuru viņi nav iepazinuši. Mēs esam pieraduma cilvēki, mēs braucam pa jau pierastām sliedēm, ja viņas ir pietiekami dziļas. Tā ir pierastāk, tā ir drošāk, rāmāk, it kā līdzsvaroti. Īstenībā nav līdzsvaroti, ir pat ļoti nelīdzsvaroti. Jāiemācās mīlēt eņģeļus! 

Man ar tos neiepazītos eņģeļus būtu jāiemācās mīlēt.. :)